G

Daudzos portālos nākas lasīt un līdz ar to arī noprast, ka ir sācies tas laiks, kurā mēs atskatamies uz pagājušā gadā paveikto. Paveikto gan kultūrā, gan sportā, gan politikā. Un loģiski arī mani saista šie apskati. Varētu jau runāt par sportu, taču šoreiz par politiku.
Vienmēr esmu teikusi, ka politiskā dzīve Latvijā ir ļoti interesanta, bet šogad savu degunu iebāžot arī starptautiskās politikas lauciņā, sapratu, ka pastāstīšu arī par to.

Bet nu sākšu ar Latviju. Manā dzimšanas dienā, 28. maijā, Latvijas izcilākais, vienīgais uz otro termiņu nepārvēlētais valsts prezidents Zaldis Vatlers atlaida Saeimu. Interesanti. Tieši pirms nedēļas ZV Latvijas Universitātes lielajā aulā ,sniedzot uzrunu gan presei, gan valdībai, stundas garumā pa plāna punktiem skaidroja to, kāpēc Saeimu neatlaida. Kā zinām viņa termiņa laikā šāda prasība no tautas gan ar akmeņu, gan lietussargu palīdzību tika pieprasīta divreiz. Kāpēc tad, kad akmeņi un lietusargi stāvēja tur kur tiem bija jāstāv, pēc nedēļas pārdomām, Vatlers izlēma tomēr Saeimu atlaist?!
Lai kā tur arī nebūtu, tauta sāka akli sekot ātri izceptajam līderim. Sievietes to sāka saukt par "vienīgo vīrieti Latvijā", vīrieši "par savējo".
Vatlera līdera prasmes tālāk jau tikta reprezentētas jaunas partijas izveidē. Sākumā jau viņš lika zīlēt uz margrietiņām, veidot partiju vai neveidot, vai pareizāk sakot mīlēs vai nemīlēs tā tauta viņu. Saprotot, ka mīlēs, tika izveidota līdera cienīga patija ar līderim cienīgu nosaukumu Zatlera Reformu partija. Pierādījums tam, ka reformas tiks veiktas, ilgi nebija jāgaida. Jau pēc dažām dienām tika reformēts partijas logo, jo nesaprotamu iemeslu dēļ tas ļoti sakrita ar sarkanā krusta logo. Tāpat ieprieš Zalters iebildis pret "lokomotīvju principu",pats to ar šis partijas nosaukumu kultivēja. Taču uztraukumam nav pamata. Reformas turpinās tiek paredzēta partijas nosaukuma reforma.

Saeima tika atlaista, partija izveidota, atlika vien vēlēšanas. Partiju kases bija vairāk vai mazāk tukšas. Ievērīgas reklāmas partijas nevarēja atļauties(nu vismaz Arēnas Rīgas rezervēšanu lai paceltu sevi gaisā, neviens neapmaksāja). Taču vēlēsanas notika! Ar katru dienu sarūkot Zalda atbalstītāju pulciņam, uzvaru guva SC. Sakāvi piedzīvoja gan ZZS, gan Šlesera partija, kas šai partijai maksāja ar pastāvēšanas beigām un lielām parādsaistībām.
Tieši vēlēsanu rezultāti un jaunās koalīcijas veidošana, iezīmēja nākamo aizraujošo daļu Latvijas politikā.
Uzvarēja SC, tāču palika opozīcijā. Sarunu līderu lomas mainījās no Zatlera partijas līdz Vienotībai. Ļaujot ZZS uzreiz nokļūt opozīcijā, bet Visu Latvijai cerēt un lūgt.


Galu galā tika izveidota valdība, kas uzsāka savu darbību. Visai veiksmīgi tika pieņemts jaunā gada budžets. Taču, tā nebūtu jauna valdība ar jaunām stila pazīmēm. No iepriekš vienotās Zatlera reformu partijas spīdēt spīdēja jaunas reformas pašās partijas iekšienē. Drīzāk ne reformas, bet gan šķeļšanās, jo no partijas atdalījās 6 deputāti, izveidojot savu neatkarīgo deputātu grupu.

Līdz ar to arī nākamais gads solās būs interesants. Tas parādīs kā spēs pastāvēt šo 6 neaktarīgo deputātu grupa valdībā, kā tā uzvedīsies Satiksmes ministrijas ietvaros un kādi būs to ultimāti. Kā arī jautājums par divvalodību un valdības spēja veikt solīto integrāciju, kas varbūt uz brīdi apklusinās reformu, budžeta un oligarhu aktualitāti.

Tas bija ļooooti ātrs-vispārīgs skrējiens cauri vesela gada notikumiem, neieslīgstot detaļās un daudz ko izlaižot, atstājot vietu pret-argumentiem un strīdīgām atkāpēm.
Sīkāki paskaidrojumi ir iespējami, atceroties, ka tas ir mans pirmais mēģinājums.

Lai gan tika solīts arī starptautiskās politikas gada apskats es -kā  kārtīgos detektīvromānos varu teikt - turpinājums sekos! Gaidām otro daļu ;)