Dažreiz aizdomājos kāpēc man nav elku? Kāpēc bērnībā man nebija nekādu slavenību, kas man šausmīgi patiktu un kam es gribētu līdzināties?
Man nav ne mīļākās filmas, ne mīļākās grupas, ne mīļākā aktiera, un ne pat mīļākā ēdiena.

Tas nozīmē, ka es nepieķeros tādām lietām? Vai tas ir labi?

Godīgi sakot, tas nekad nav traucējis. Es esmu interesējusies, par dažādām lietām, bet nekad tām neesmu tik ļoti pieķērusies lai tās sauktu par savām "mīļākajām".
Un viena lieta ir neinteresēties un pavisam cita ir nepieķerties tām.