vēstules

Šodien izlasīju dienasgrāmatā(dr.lv)par to cik patīkami kādam cilvēkam ir bijis pārlasīt savas elektroniskās vēstules
Jā, arī man šad tad patīk tās pāršķirstīt un atgādināt sev tā brīža emocijas
Bet es tā aizdomājos. Vai arī pec 10 -15 - 20 gadiem es varēšu šīs vēstules izlasīt
Piemēram, man mājas glabājas opīša sūtītas vēstules omītei. Sirsnības pilnas. Tas ir tik mīļi...
Pietam tās aizvien ir saglabājušās. Tas aizvien var aptaustīt un pat pasmaržot papīru. Tas ir tik dzīvi
Bet vai es tā varēšu izlasīt savas elektroniskās vēstules?

Piemēram manai mammai ir vesels čemodāns ar dienassgrāmatām
Es jau neskaitāmas reizes esmu centusies rakstīt (kladēs) kaut kāda veida dienasgrāmatas bet neesmu tikusi tālāk par 5lpp un trim raktīšanas reizēm

Varu teikt ka šī elektroniskā dienasgrāmata ir mans absolūtais rekords. Bet žēl, ka elektronisks. Un varbūt es to pat nevarēšu parādīt savam bērniem-mazbērniem...

Viņi nevarēs ar tādu aizrautību kā es lasīt savas mammas dienasgrāmatas par to kā ir gājis skolas-augstskolas laikos :)

žēl












Un ir tik neromantiski, ka mūsdienās vienīgās vēstules kas pienāk ir reiķini