Šodien no rīta bija slinkums gatavot ēst tāpēc pēc pastaigas ar suni braucu uz rīta brokastīm pie vecmammas.
Dzērām tēju un ēdām maizītes(lai gan es cerēju uz vecmammas pankūkām).
Mums bija garas un interesantas sarunas. Gan par mācībām, gan par politiku, gan par ģimeni!
Vecmamma ir tas cilvēks kurai es varu stāstīt visu. Tiešām visu. Jo es zinu ka draudzene var izpļāpāties citai draudzenei, tētis var izplāpaties mammai un mamma tētim.
Bet vecmamma ir mana lielā noslēpumu glabātāja. Mums domas sakrīt pa milimetriem.
Vecmamma nekad nenosoda. Viņa tikai ļoti diplomātiski izsaka savu viedokli.Viņa neko neuzspiež
Kad es būšu tik veca es vēlētos būt kā viņa.
Spēt katru dienu nūjot 5km pa mežu. Katru dienu pieskatīt un aprūpēt 3 mazmeitiņas un būt mierā jo diviem bērniem ir lieliskas ģimenes un pašai 4 mazmeitas.
Pirms dažiem gadiem vecmammai uzdāvināju magnētiņu ar uzrakstu - Dievs nevarēja paspēt visur, tāpēc radīja vecmammu. Un es tā no visas sirds arī domāju!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru