Solījums

Ir vairāki lietas, ko esmu sev apsolījusi
1) nerunāt par politiku ārpus augstskolas sienām!
man tas ļoti ļoti neizdodas. Gan tāpēc, ka visi apkārt runā par politiku, gan arī tāpēc ka daudzi grib ar mani par to parunāt!
2) man ir jākļūst par klausītāju, nevis runātāju!
Jo es esmu sapratusi, ka es sāpinu pati sevi, visu laiku cīnoties par taisnību. Taisnība neeksistē un nav ko lieki censties
3) esmu apsolījusi sev kontaktēties tikai ar tiem cilvēkiem, kas man patīk, kas spēj man kaut ko dot un kam es spēju kaut ko dot. Es gribu uzturēt kontaktus tikai ar tiem cilvēkiem, kas ne tikai ņem bet arī dod.
4) man ir jākļūst ambiciozākai
5) man ir mazāk jāņem galvā ikdienas sīkumi
6) mazāk darīt-mazāk stresot - vairāk baudīt
7) mazāk līdzpārdzīvot
Man nenormāli sāp viss. Sākot ar to, dabas nežēlīgo atlasi un putniņu kam vairs nebūs lemts lidot, beidzot ar cilvēku nežēlību un stulbumu piesienot sunīti pie koka un nolemjot bada nāvei
Cilvēki ir nežēlīgi! Un cīnītāji. Bet man žēl arī cilvēku. Daudzu svešu cilvēku!
Bet laikam nedrīkst pārdzīvot tā!!