Laime pieder man, un nav neviens, kas spētu mani pārliecināt par pretējo.
tā ir manās rokās, un ik dienu atrodas manā spēļu laukumā
bet tāpat, es....
...neprotu būt laimīga, jo protu tikai spēlēties ar to.

spēlējoties, es to pametu gaisā un aizmirstu noķert....un nokritušu, es to paceļu un pielieku pie sirds.
cik ilgi mana laime atļaus tā spēlēties?

Tā tak var arī aiziet....