Man laikam ir selektīva atmiņa. Es atceros tikai labo, un visu slikto, nepatīkamo un sāpīgo aizmirstu. Domāju, ka nekad neesmu rakstījusi dienasgrāmatu, bet izrādās man ir dienasgramata, ko mamma ir saglabājusi. Tā dienasgrāmata bija par laiku bērnībā, kad man bija baigi grūti. Problēmas ar veselību. Man bija jāmācās otrajā klasē, bet es visu gadu negāju uz skolu.... Tikai tagad es apzinos cik tas bija nopietni. Cik ļoti vecāki bija uztraukušies. Es nesaprotu, kā maza būdama es tur esmu aprakstījusi visu savu pilno diagnozi ar aprakstu kā man veiks narkozi... Bet tajā pašā laikā to visu esmu uztvērusi tik pozitīvi un veselīgi... Tur nenormāli liels ieguldījums bija vecākiem un radiniekiem, kad katru dienu mani kāds apciemoja.