Vakardien tika nosvinēta manu abu vecāku vārda diena...

Draugu-radu, šajās jubilejās vienmēr ir daudz. Varbūt kāds varētu sūdzēties, ka ir stulbi visu dienu pavadīt ar vecākiem cilvēkiem, bet es šo apgalvojumu varētu pilnībā apgāzt.

Komunikācija ne tikai ar sava vecuma cilvēkiem, bet arī vecākiem-pieredzējušākiem-savādāk domājošiem, dod citu skatījumu uz lietām. Pats galvenais, ne vienmēr ir jāpiekrīt viņu sacītajam, bet ir jāmāk runāt-diskutēt un uzklausīt ne tikai sava vecuma cilvēki. Un tas ir daudz grūtāk.
Tas iemāca disciplīnu un spēju noturēt sarunu.

Bet tas ko viņi stāsta ir daudz pieredzes bagātāks nekā tas, ko stāsta tas visu dzērošais jaunais muļķis kuram pasaule ir pie kājam.

Man stāstīja par to, kā dzīvē viss var mainīties. Tas liekas tik nereāli.
Cilvēks, kas bijis iesaistīts naftas biznesā, pēlnijis naudu no visām pusēm, dzīvojis ģimenē ar divām meitām, kam piederēja māja, kur no vienas mājas gala līdz otram bija jāuzvana,lai zinātu kur atrodies, cilvēks kam mašīnas diski bija dārgāki par visu draugu mašīnām un tāds kurš pirms 15 gadiem visiem centās izskaidrot kā skapis atšķiras no ģērbtuves, kas ir tik liela cik tava guļamistaba.
Jā, tagad tāds cilvēks ir nodzēries pelēks, bez nekā. Staigā kā mūmija. Dzīvo pie sava tēva-pensionāra un meklē jebko ko var iznest ārā no mājām, lai dabūtu alkoholu.

Vai arī labs tā laika tenisists, kas piedālījies prestižās sacensībās, alkoholu vispār nav lietojis, kā jau sportists būdams. Vienmēr staigājis baltos uzvalkos. Tagad atbraucis ciemos pie sava vecā klasesbiedra viss asinīs ar pārsistu seju, nodzēris visu, kas ir, lūdz pēc jebkādām nervus un sirds zālēm un atļaujas izgulēties šķūnītī.

Vai arī cilvēks, kas jaunībā spēlējis klavieres, bijis kultūralitātes paraugs, īsts kultūras baudītājs, kas nosodījis jebkuru, kas lieto alkoholu. Tagad nodzēries līdz tādam līmenim, ka viņam jūk pasaules, kurā atrodas un tiek ievietots psihenē!


Cik dīvaini, ka visi šie cilvēki jaunībā ir spļaudījušies un teikuši kategorisku nē alkoholam. Tas liek aizdomāties, cik ļoti es kritizēju visus kas dzer.
Brālēns jau jokoja, ka katram savā mūžā ir jāizdzer noteikts daudzums alkohola, un ja es neizdarīšu to tagad, tad vēlāk būs grūtāk saraut :D

Ir interesanti skatīties pēc kultūrām, cik cilvēki lieto alkoholu. Latvieši izsenis ir bijuši lieli alkohola patērētāji. Vienmēr šajos rādītājos esam bijuši topā.
Bet tai pat laikā, cik objektīvs ir šis tops. Nu es to domāju pēc tā, ka vidējs latvietis var izdzert pa litru vairāk kā vidējs turks. Turki iedzerot divus latviešu aliņus iet sist un demolēt mašīnas un ir vispilnīgākajā pālī. Latvietim divi aliņi izraisa smieklu lēkmi un jautājums- vai apreibi šķiet kā ņirgāšanās.


Bet no daudz praktiskākas puses šīs jubilejas iemāca tik svarīgo lietu kā viesu uzņemšana. Siet ka esmu nonstopā strādājusi pēdējo dienu. Mazgājusi, tīrijusi, novākusi, pasniegusi, atnesusi, sagaidījusi, pavadījusi, runājusi, klausījusies, diskutējusi.
To nekur neiemāca. Tev nebūs neviena skola, kas mācīs kā uzņemt viesus kā servēt galdu. Nu jā protams, gan jau kaut kāda naudas pelnoša iestāde to mācīs, bet galu galā to var iemācīties tikai konkrētā situācijā - praksē.