Aizbraucu uz Rīgas mājām, tur vis netīrs un noputējis pēc remonta, nemaz negribas ķerties klāt un tīrīt!

Šī nedēļa tāda dīvaina un mans dienas grafiks ir galīgi sajucis. Kaut kā nu galīgi nevaru atiet no brauciena un Jāņiem, it kā viss ritms ir sajaucies, un tā dēļ ir baigais diskomforts.

Nākamajai nedēļai ir lieli plāni, bet pa tiem laikam labāk nerunāt, jo pirms laika nav labi.

Šodien pārlasīju savu citātu lapiņu (daļu no citātiem publicēju šeit zem "Citāti")
Lapiņā bija rakstīts - Tavs naids ir pierādījums manam spēkam.

Tā laikam arī ir, jo dziļāk un stiprāk tevi nīst, jo lielāks pierādījums tas ir spēkam.
Vai kāds ienīst vājus cilvēkus? Domāju, ka nē! Vājus cilvēkus žēlo un sargā, vai vismaz pret tādiem ir neitrāla attieksme.

Es neienīstu nevienu. Varbūt kādreiz ātrumos-dusmās, ko tādu apgalvoju, bet ienīst es neienīstu nevienu.

Bet, zinu, ka ir tādi(a), kas ienīst mani. To izjūtu aizvien biežāk,tas cilvēks ir arī atzinis, ka apskauž mani. Tā laikam ir arī nīšanas formula- skaudība+naids + nespēja atzīt, ka otrs ir spēcīgāks.

Laikam šīs viss skan egojistiski, bet es tiešām uzskatu, ka esmu spēcīgāka, jo neienīstu un neturu sevī tādas emocijas. Drīzāk šajā jomā man vispār nav emociju un ir dziļa vienlīdzība.

Bet ko nozīmē vārds spēcīgs? Ir spēcīgi cilvēki, kas var celt pārsimts kilogramus, ir spēcīgais dzimums, kurš it kā arī neraudot, ir spēcīgi cilvēki kādā noteiktā jomā!

Es laikam esmu tā, kas ir spēcīga tikai kādā noteiktā jomā, jo vispār es sevi mēdzu saukt par totālu viduvējību tādas jomās kā mācības un arī stress mani dzen ellē.
Bet spēcīga es laikam esmu emociju ziņā- tās man vai nu pret kādu cilvēku ir vai nav.
Es nevaru izturēt sev blakām cilvēkus, kas man nepatīk.