,

Vakardien bija skaists vakars.

Ar suni un tēti aizgājām pastaigāties gar jūru!Bija kolosālas debesis.Tieši tādas kā man patīk.Un es atkal sajutu to jūras spēku, kas vasarā mani tā uzlādēja.
Staigājot gar jūru es atcerējos vasaras labākās dienas.
Tas bija brauciens ar vecākiem uz Liepāju.Toreiz nakšņojām netālu no Liepājas -Nīcā.
Liepājas jūrmala tik ļoti atšķiras. Varbūt tāpēc ka biju nomaļākā vietā, bet tas miers bija vēl lielāks. Un kā jau vienmēr - jūra elpoja.
Atceros to superīgo peldi gan Liepājā, gan pie Akmeņraga bākas.Tur bija pat medūzas, kas nozīmēm, ka ūdens tur ir superdzirds un tīrs.
Vienīgi žēl , ka šovasar neaizbraucām uz Košragu. Arī šī vieta man dod spēku.

Protams, foršas dienas bija arī tās, kurās Ilga dzīvoja pie manis otrajā stāvā. Es melotu, ja teiktu, ka vienmēr esmu gribējusi sev māsu, jo savu vecāku mīlestību es nedalītu ar vēl kādu, bet ja mana māsa būtu Ilga man nebūtu nekādu pretenziju. Un īstenībā tas ir lielāks novērtējums, ka čību maisiņš!!

Vēl skaistas bija vakara pastaigas uz vietu, kur Lielupe ietek jūrā.

Protams, šī vasara bija nozīmīga arī ar izlaidumu, vidusskolas beigšanu un iestāšanos augstskolā

Manuprāt, es mainos. Laikam traki mainos, jo pamanu, ka lietas uztveru savādāk. Man aizvien vairāk lietas šķiet bērnešķīgas un aizvien vairāk cilvēki sāk likties prasti. Vai tas ir labi?
Varbūt esmu kaut vai par 1% vairāk apzinājusies to, ko es gribu no dzīves un to, ko es vēlos sasniegt!
Varbūt pēdējais notikums man ir licis saprast, ka nedrīkstu būt tik ievainojama!


Un varbūt manī ir pārāk daudz mīlestības un tāpēc kādu dienu es sevi dēļ tā noēdīšu!